Tirkīzs

turkiza-kristals-rinkojuma-un-komunikacijas-uzlabosanai-kakla-cakrai-marredeco

Tirkīzs

Tirkīzs ir hidratēts vara un alumīnija fosfāta minerāls, kas pazīstams ar raksturīgo zilo līdz zaļo krāsu. Tas ir salīdzinoši mīksts minerāls ar vaskainu līdz matētu spīdumu, un tā virsmā bieži redzams tumšs ieža jeb matricas dzīslojums.

Par kristāliem

Tirkīzs – zilās krāsas un senas amatniecības simbols

Tirkīzs ir hidratēts vara un alumīnija fosfāta minerāls, kas pieder fosfātu minerālu klasei. Tā raksturīgā krāsa variē no spilgti zilas un debeszilas līdz zilganzaļai, gaiši zaļai un pelēcīgi zaļai. Vara klātbūtne ir nozīmīgs faktors tirkīza zilās krāsas veidošanā, savukārt dzelzs aizvietojumi var veicināt zaļākus toņus.

Tirkīzs parasti sastopams masīvā, smalkgraudainā formā, un labi izveidoti kristāli ir reti. Tam raksturīgs vaskains līdz matēts spīdums, 5–6 cietība pēc Mosa skalas un perfekta šķelšanās vienā virzienā.

Tirkīzs ir viens no vēsturiski nozīmīgākajiem dekoratīvajiem akmeņiem. To izmanto rotaslietās, kabohonos, krellēs, inkrustācijās un grebumos. Īpaši pazīstami ir paraugi ar tā saukto matricu – apkārtējā ieža paliekām, kas veido tīklveida vai plankumainu rakstu.

Mineraloģija

Tirkīzs ir hidratēts vara un alumīnija fosfāts ar ķīmisko formulu CuAl₆(PO₄)₄(OH)₈ · 4H₂O. Tas kristalizējas triklīnajā kristālu sistēmā, taču dabā visbiežāk sastopams masīvs, smalkgraudains vai kompakts.

Minerālam raksturīga perfekta šķelšanās vienā virzienā, trauslums un 5–6 cietība pēc Mosa skalas. Blīvums ir aptuveni 2,6–2,8 g/cm³.

Tirkīza krāsu nosaka tā ķīmiskais sastāvs. Vara klātbūtne raksturīgi saistīta ar zilajiem toņiem, bet dzelzs aizvietojumi var veicināt zaļāku krāsojumu.

Minerāla raksturojums

Fiziskās īpašības

Krāsa

Spilgti zila, debeszila, zilganzaļa, tirkīzzila, gaiši zaļa līdz pelēcīgi zaļa.

Cietība · Mosa

5–6

Kristālu sistēma

Triklīnā

Spīdums

Vaskains, sveķains līdz substiklains; parasti matēts līdz vaskains masīvās varietātēs.

Caurspīdība

Caurspīdīgs līdz necaurspīdīgs; parasti necaurspīdīgs.

Minerālu grupa

Fosfātu minerāli – tirkīza grupa

Ķīmiskais sastāvs

CuAl₆(PO₄)₄(OH)₈ · 4H₂O

Kā atpazīt

Tirkīzu visbiežāk atpazīst pēc raksturīgās zilās līdz zilganzaļās krāsas, necaurspīdīguma un vaskainā līdz matētā spīduma.

Daudziem dabīgiem paraugiem redzama matrica – apkārtējā ieža tumšākas dzīslas vai plankumi. Dažkārt tā veido izteiktu “zirnekļtīkla” rakstu.

Tomēr pēc izskata vien ne vienmēr iespējams noteikt, vai tirkīzs ir dabīgs, stabilizēts vai citādi apstrādāts. GIA norāda, ka tirkīzu tirgū bieži apstrādā, lai uzlabotu tā krāsu vai stabilitāti.

Kopšana

Tirkīzs ir salīdzinoši mīksts un jutīgs materiāls, tādēļ tas jāpasargā no ķīmiskām vielām, kosmētikas, augstas temperatūras un ilgstošas saskares ar eļļām vai sviedriem.

Tīrīšanai ieteicams izmantot remdenu ziepjūdeni un mīkstu drāniņu.

Nedrīkst izmantot tvaika vai ultraskaņas tīrītājus. GIA arī norāda, ka karstums vai šķīdinātāji var bojāt apstrādāta tirkīza virsmu.

Tradicionālā simbolika

Kristālu un dažādās kultūru tradīcijās tirkīzs bieži tiek saistīts ar aizsardzību, mieru, veiksmi, draudzību, komunikāciju un ceļošanu. Tā zilā krāsa dažādās tradīcijās simbolizē debesis, ūdeni un garīgu skaidrību.

Tirkīzam ir sena simboliska un kultūras nozīme dažādās pasaules daļās. Smithsonian materiālos tirkīza vēsture aplūkota no aizvēstures līdz mūsdienām, tostarp tā nozīme dažādās kultūrās.

Šīs nozīmes ir balstītas kultūras, kristālu un ezoteriskajās tradīcijās, nevis zinātniski pierādītās minerāla ārstnieciskās vai fizioloģiskās īpašībās.

Paveidi

Tirkīza krāsa un izskats dabā var būt ļoti dažādi – no spilgti zilas līdz zaļai, ar matricu vai bez tās.

Mineraloģiski tirkīzs ir daļa no tirkīza grupas, kurā ietilpst arī citi līdzīgas struktūras fosfātu minerāli. Tirkīzs veido cietu šķīdumu sērijas ar, piemēram, halkosiderītu un planerītu.

Vēsturiskais un kultūras konteksts

Tirkīzam ir viena no senākajām dekoratīvo akmeņu izmantošanas vēsturēm. Tas ir pazīstams dažādās pasaules kultūrās, tostarp senajā Ēģiptē, Mesoamerikā, Ķīnā un Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju kultūrās.

Nosaukums “tirkīzs” saistīts ar franču turquois jeb “turku”, jo senais materiāls no Irānas vēsturiski nonāca Eiropā caur Turcijas teritoriju.

Tirkīza izmantošana rotaslietās un dekoratīvajā mākslā turpinās arī mūsdienās, un īpaši populāra ir tā izmantošana kabohonos, krellēs un inkrustācijās.

Svarīgākās atradnes

Irāna, ASV, Meksika, Ķīna, Čīle, Austrālija un citas valstis.

Vēsturiski īpaši nozīmīgs ir Irānas tirkīzs, savukārt ASV ir daudz nozīmīgu atradņu, kas devušas materiālu Ziemeļamerikas rotaslietu tradīcijām. Mindat tirkīzam dokumentē vairāk nekā 600 atradņu.